3.9. Vidzemes pievienošana Krievijas impērijai

• 1700. gadā sākās Ziemeļu karš, kas ilga 21 gadu.

  Iemesls: Krievijas vēlme iegūt izeju pie Baltijas jūras
• Krievijas sabiedrotie karā pret Zviedriju: Dānija, Polija-Lietuva
• Kara darbība norisinājās:

  • Zviedrijā
  • Krievijā
  • Polijā
  • Dānijā
• Zviedrijas karalis -> Kārlis XII

  
• Krievijas cars -> Pēteris I

  
• 1700. gadā kaujā pie Narvas uzvaru guva zviedru armija
• Karadarbība Vidzemē sākās 1700. gadā, kad Polijas-Lietuvas armijā esošās sakšu vienības mēģināja ieņemt Rīgu
• 1701. gada jūlijā Spilves kaujā pie Rīgas zviedri guva uzvaru un piespieda sakšus atkāpties.
• 1706. gadā Augusts II slepeni noslēdza mieru ar Kārli XII un atteicās no Polijas troņa.
• 1709. gadā pēc tam, kad zviedri bija ieņēmuši Poliju, Kārlis XII ar savu armiju iebruka Krievijā
• 1709. gada vasarā izšķirošā kauja pie Poltavas.

  Pētera I karaspēks sagrāva zviedru armiju, tās paliekas padevās, bet ievainotais Kārlis XII aizbēga uz Osmāņu impēriju.
• 1709. gada oktobrī krievu armija aplenca Rīgu. Pēc 8 mēnešiem bada un mēra novārdzinātā pilsēta bija spiesta padoties krievu karaspēka virspavēlniekam grāfam Borisam Šeremetavam (Šeremetjevs).

  
• Pēc Rīgas kapitulācijas (kādas puses padošanās- Rīgas) Pēteris I ātri iekaroja visu Igauniju un Vidzemi.
• 1710. gadā karadarbība Latvijas teritorijā bija faktiski beigusies.
• 1721. gadā Nīstades pilsētā tika parakstīts miera līgums, saskaņā ar kuru Vidzeme ar Rīgu tika iekļauta Krievijas impērijā kā Vidzemes guberņa.
• Nonākot Vidzemei Krievijas impērijā, Vidzemes muižnieki atguva zviedru laikā atsavinātās muižas, tika garantēta vācu valoda pārvaldē un luterticība.
• Pētera I piemineklis, kas tika atklāts 1910. gada 4. jūlijā

  
• Mūrmuižas kauja norisinājās starp Krievijas caristes karaspēku Borisa Šeremetjeva vadībā un aizstāvošo Zviedrijas karaspēku Kurzemes gubernatora Ādama Lēvenhaupta vadībā.

  
• Mūrmuižas kaujā 1705. gadā uzvaru guva zviedri
• Boriss Šeremetjevs

  
• Mūrmuižas kaujas (1705.g) piemineklis

  
• Spilves kauja (1701.g.) tiek saukta arī par Daugavas kauju
• Spilves kaujas vienā pusē bija apvienotais Saksijas, Kurzemes un Krievijas karaspēks ģenerāļa Oto Arnolda fon Paikula vadībā un otrā pusē bija Zviedrija Kārļa XII vadībā
• Spilves kaujā 1701. gada uzvaru guva zviedri
• Kaujā pie Jēkabpils (1704.gadā) Zviedrijas karaspēks Kurzemes gubernatora Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva lielo krievu un to sabiedroto lietuviešu karaspēku, un novērsa iebrukumu Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas kopš 1700.g. bija zviedru kontrolē.
• Kauja pie Jēkabpils norisinājās 1704. gadā

  
• Jumpravmuižas kaujā 1700. gadā zviedri sakāva sakšus, kas kopā ar Kurzemes hercogistes karaspēku bija uzsākuši Rīgas aplenkumu. Sakši bija spiesti atkāpties.

  
• Attēlā attēlota Mazjumpravas muiža.

  
• Kaujā pie Omuļiem 1702. gadā kauja norisinājās Igaunijā starp zviedru un krievu karaspēku, kā rezultātā uzvaru guva krievi.

  
• Omuļu kaujas rezultātā (1702.g.) krievu karaspēks pamatīgi izpostīja Ziemeļvidzemi un Igauniju kā "ienaidnieka teritoriju".