Neatkarības karš

• Vietējie vācbaltieši jau novembrī bija sākuši formēt landesvēra vienības.
• Novembra beigās Vācu okupācijas varu apņēmās nodot Latvijas pārvaldīšanu Pagaidu valdības iestādēm.
• Decembra beigās darbu sāka Latvijas Pasts. Sākās tiesu sistēmas pārveide. Lai valstī nodrošinātu kārtību un drošību, organizēja policija.
• 1918.g decembrī Latvijas Pagaidu valdība sāka veidot karaspēku. Tā kā valsts aizsardzībai trūka līdzekļu un vajadzēja meklēt sabiedrotos.
• 6. decembris apsardzības ministrs, Jānis Zālītis, dibināja sabiedrisko prasību. Tā bija ka vāciešiem jāpaliek Latvijas teritorijā līdz boļševiku sakāvi.
• 7. decembrī Pagaidu valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis bija spiests pārrakstīt līgumu ar Vācijas valdības pilnvaroto Latvijā Augustu Vinnigu par kopēja karaspēku veidošanu.
• 8. decembrī tika izveidota Cēsu rota- pirmā latviešu karaspēka vienību. Vēlāk Rīgā sāka formēt Instruktoru rezerves rotu.
• 20. decembrī no latviešu studentu korporācijām “Selonija”,”Tālavija” un citām, saformēja atsevišķo  rotu “Studentu rotu”. Pēc tam izveidoja Latgales virsnieku un apakšvirsnieku rotu un trīs Rīgas aizsardzības rotas. Par pirmo Latvijas armijas vienību virspavēlniekiem iecēla Oskaru Kaupaku.
• 29. decembrī, kad lielnieki jau tuvojās Rīgai, izsludināja 20-30 gadu vecu vīriešu mobilizāciju.
• Latvijas armijai bija jāiekļauj Baltvācu zemessargi (Landesvērs). Apvienots vācu, baltvācu, latviešu spēkus komandēja ģenerāls Rīdigers fon der Golcs. Sauc par Landsvēru.
• 1919.g Latvijas Pagaidu valdība noslēdza līgumus ar Angliju, Igauniju, Lietuvu par militāro palīdzību.
• Februārī 1919. gadā Pagaidu valdība atklāja baltvācu muižnieku organizēto apsvērumu mēģinājumu, ko vadīja von Sriks.
• Ulmaņa valdība izdalīja rīkojumus piešķirt zemi bezzemniekiem.
• 1919. 3. marts apvienotie vācu-latviešu spēki sāka uzbrukumu boļševikiem. Vada Kalpaks Latvijas armijas spēkus.
• 1919.g 6. marts, apšaude pie Airītēm. Tika nošauts O. Kalpaks, Grundmanis un Krievs(virsnieks).
• Par Latviešu brigādes komandieri iecēla Jāni Balodi.
• Marta beigās lielākā daļa Kurzemes bija atbrīvota.
• 1919.g 16. aprīlis fon der Golca pučs(neizdevies valsts apsvērums) pret Ulmaņa valdību Liepājā.

  ·Pagaidu valdība patvērās angļu sūtniecībā, vēlāk uz kuģa Saratov.

  ·Liepājā tika izveidota Provāciska valdība kuru valdīja Andrievs Niedra.
• Baloža brigāde bija uzticīga Latvijas Pagaidu valdībai.
• 1919.g 22. maijs, lai palielinātu A. Niedres valdības autoritāri Golc izdeva pavēli par uzbrukumu Rīgai, lai padzītu boļševikus.
• 1919. 2. maijs Rīgā ienāca vācu vienības un sāka izrēķināšanos ar boļševiku atbalstītājiem- “Baltais terors”.
• 1919.g 23. maijs Rīgā ienāca Baloža brigāde un terors tika ierobežots.
• 1919.g marta beigās Igaunijā izveidotā Ziemeļlatvijas brigāde, kuru komandē Jorģis Zemitāns, kopā ar Igauņu karaspēku, ko komandēja Laidoners, sāka uzbrukumu boļševikiem un atbrīvoja lielu daļu Ziemeļvidzemes.
• Niedras valdība Igauņus pasludināja par iebrucējiem, Zemitāna brigādi par boļševikiem, kuri ir jāpadzen no Latvijas • Dzelzs divīzija sāka virzīties pretī apvienotajiem Igauņu-Latviešu spēkiem.
• 1919.g jūnija sākumā sākās sadursme starp dzelzs divīziju un apvienotajiem spēkiem.

  ·No Valmieras, Cēsu vidusskolu audzēkņiem Leitnanta Grīn vadībā tika saformēta Skolnieku Rota.
• Izšķirošās kaujas

  19.-22. jūnijs Cēsu kaujas, kad apvienotie Igauņu-Latvijas spēki, sakāva Golca dzelzs divīziju. Uzbrukums dodas Rīgas virzienā.
• Izšķirošās kaujas

  22. jūnijs varoņu piemiņas diena.
• Strazdu muižas pamiers 1919.g 27. jūnijs A. Niedre atkāpās no amata un paziņoja par Provāciskās valdības darbības izbeigšanu.
• Strazdu muižas pamiers

  1919.g 3. jūlijā Strazdu muiža tika parakstīts saskaņā ar kuru Vāciešiem jāatstāj Rīgu un vācu karavīriem, kas nav pavalstnieki, jāatgriežas Vācijā.
• Strazdu muižas pamiers

  1919.g 6. jūlijs Ziemeļlatvijas armija ienāca Rīgā.
• Strazdu muižas pamiers

  8. jūlijs, Rīgā atgriezās Pagaidu Valdība.
• Strazdu muižas pamiers

  Par Latvijas armijas virspavēlnieku tika iecelts ģenerālis Dāvis Sīmonsons.
• Valdības:

  1. Padomju valdība- Pēteris Stučka, Krievi.

  2. Provāciskā valdība- A. Niere.

  3. Latvijas Pagaidu valdība- Kārlis Ulmanis (izpildvara)
• Brigādes:

  1.     Baloža brigāde- Latvijas brigāde

  2.     Landesvērā brigāde

  3.     Dzelzs divīzijā- fon der Golca.

  4.     Ziemeļlatvijas brigāde- Latvieši kopā ar Igauņiem

  5.     Igaunijas armija.
• Jānis Zālītis

  
• Augusts Vinnings

  
• Oskars Kalpaks

  
• Rīdigers fon der Golcs

  
• Andrievs Niedra

  
• Jānis Balodis