Humuss jeb trūdvielas - augsnes orgniskā daļa, kas radusies, pārveidojusies augu un dzīvnieku atliekām.
Zemsega - virsējais augsnes horizonts, kas sastāv no nesatrūdējušām vai daļēji satrūdējušām augu atliekām
O - veidojas augsnes virspusē uzkrājoties organiskajām vielām. Pārsvarā tas sastāv no nesadalītām vai daļēji sadalītām augu atliekām (lapām, skujām, ķērpjiem)
A - veidojas augsnes virspusē vai tuvu tai. Horizontam ir raksturīga vielu uzkrāšanās. Tas veidojas velēnošanās vai humusa akumulācijas procesā. Parasti horizontam ir daudz augiem nepieciešamo barību vielas.
E - atrodas tieši zem O vai A horizonta. Tas veidojies podzolēšanās procesā.
B - parasti atrodas zem A vai E. Tajā uzkrājas no virsējiem slāņiem izskalotās barības vielas.
C - Atkarībā no māla un smilts daļiņu attiecības var būt smiltis, mālsmilts, smiltsmāla un māla cilmiezis.
R - nepārtraukts ciets iežu slānis, kuru pat mitru nevar izrakt ar lāpstu
auglīgākā augsne - Velēnu karbonātaugsne
izplatītas mežos, izplatītākās Latvijā - Velēnu podzolaugsne
lauksaimniecības zemju pauguros, maz auglības - Erodētā podzolaugsne
veidosies mitrās vietās - velēnu glejaugsne
skujkoku meži - Tipiskais podzols
Podzolēšanās process - notiek augsnes caurskalošanās un barības vielas tiek izskalotas no augsnes virsējiem horizontiem
tvaikošana - liels mitrums
Pedosfēra - augsnes apvalks
antropogēna - cilvēku darbība
auglikāka augnse ir vecāka
Pleistocēns - senākais posms kurā bija vairāki apledojumi
Morēna - Ledāju noguldīts sakopojums
Holocēns - kvartāra perioda jaunākais posms
IKP - iekšzemes kopprodukts
Valstī saražoto pārveido par naudu gadā - IKP
Podzolaugsne - izteikts gaišākas krāsas horizonts
Podzolaugsne - Augšējos horizontos augsnes reakcija ir skāba
Podzolaugsne - Sastopamas reljefa pacēlumos
Podzolaugsne - Nepieciešama kaļķošana
Glejaugsne - raksturīgs blīvs horizonts zilganpelēkā krāsā