8.4 Revolūcijas un modernizācija_Vēsture

• renesanse mainīja cilvēku uzskatus, mudināja pievērst lielāku uzmanību tam, ko spēj cilvēks, un tas izraisīja mākslas un zinātnes uzplaukumu.
• jau kopš Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem pasauli arvien vairāk vienoja tirdzniecības saites, kuras veidoja Rietumeiropas tirgotāju kompānijas
• Revolūcija


  Būtisks pavērsiens, kas maina cilvēku uzskatus, sabiedrības iekārtu un tradīcijas. Politiskās revolūcijas maina sabiedrības iekārtu.
• Terors


  Vardarbīga valdības vai kādas grupas rīcība, lai piespiestu sabiedrību izpildīt valdības vai šīs grupas prasības
• Nācija


  Visas valsts pilsoņu kopums vai tauta, kas pretendē uz tiesībām patstāvīgi izlemt savu nākotni, lai aizsargātu savas tradīcijas.
• Modernizācija


  Jauninājumu ieviešana kādā cilvēku darbības jomā.
• Fabrika


  Uzņēmums, kurā preces ražo ar tehnikas palīdzību.
• Industrializācija


  Rūpnieciskās (uz fabrikām balstītas) ražošanas ieviešana.
• Urbanizācija


  Pilsētu augšana, kas izpaužas kā straujš pilsētnieku skaita pieaugums
• Politiska partija


  Organizācija, kas ir izveidota, lai piedalītos vēlēšanās, iegūtu varu un vadītu valsti, balstoties uz savā programmā izteiktajiem mērķiem.
• Patriotisms


  Uzskats, ka cilvēkam vispirms jākalpo savai valstij vai tautai un sava rīcība jāvērtē, vadoties no tā, kādus ieguvumus tā nes zemei, kurā viņš dzimis vai dzīvo.
• Sociālisms


  Sabiedriska iekārta, kas nodrošina vienmērīgāku sabiedrības labumu sadali.
• Revolūcija

  Būtisks pavērsiens, kas maina cilvēku uzskatus, sabiedrības iekārtu un tradīcijas. Politiskās revolūcijas maina sabiedrības iekārtu.
• Terors

  Vardarbīga valdības vai kādas grupas rīcība, lai piespiestu sabiedrību izpildīt valdības vai šīs grupas prasības
• Nācija

  Visas valsts pilsoņu kopums vai tauta, kas pretendē uz tiesībām patstāvīgi izlemt savu nākotni, lai aizsargātu savas tradīcijas.
• Modernizācija

  Jauninājumu ieviešana kādā cilvēku darbības jomā.
• Fabrika

  Uzņēmums, kurā preces ražo ar tehnikas palīdzību.
• Industrializācija

  Rūpnieciskās (uz fabrikām balstītas) ražošanas ieviešana.
• Urbanizācija

  Pilsētu augšana, kas izpaužas kā straujš pilsētnieku skaita pieaugums
• Politiska partija

  Organizācija, kas ir izveidota, lai piedalītos vēlēšanās, iegūtu varu un vadītu valsti, balstoties uz savā programmā izteiktajiem mērķiem.
• Patriotisms

  Uzskats, ka cilvēkam vispirms jākalpo savai valstij vai tautai un sava rīcība jāvērtē, vadoties no tā, kādus ieguvumus tā nes zemei, kurā viņš dzimis vai dzīvo.
• Sociālisms

  Sabiedriska iekārta, kas nodrošina vienmērīgāku sabiedrības labumu sadali.
• Apgaismības devumi un sekas: zinātniskā metode, jauni uzskati par dievišķo, sabiedrības pilnveidošana.
• Apgaismības devumi un sekas: zinātniskā metode, jauni uzskati par dievišķo, sabiedrības pilnveidošana.
• Revolūcijas devumi un sekas: uzskats par nācijas varu, mūsdienu demokrātijas pamati, tradicionālās partiju ideoloģijas.
• Revolūcijas devumi un sekas: uzskats par nācijas varu, mūsdienu demokrātijas pamati, tradicionālās partiju ideoloģijas.
• Industrializācijas, devumi un sekas: ražošana ar tehnikas palīdzību, sakaru un transporta attīstība, jauns koloniālisma vilnis.
• Industrializācijas, devumi un sekas: ražošana ar tehnikas palīdzību, sakaru un transporta attīstība, jauns koloniālisma vilnis.
• Zinātniskās pētījumu metodes ieviešana - pārbaudīja senās grāmatas, zinātnieki secināja, ka visi apgalvojumi ir jāpamato ar faktiem un eksperimentiem. Zinātnisko pētījumu metodi izmantoja, izsakot hipotēzi (kuru jāpamato).
• Aristotelis - sengrieķu zinātnieks. Uzrakstīja darbu kopu par secināšanu "Organons" ("Instruments").
• Frānsiss Bēkons - angļu zinātnieks. Sacerēja "Jauno organonu". Viņš ieteica vairīties no "elkiem" - cilvēka nepilnībām, kas traucē izdarī pareizus secinājumus.
• Renē Dekarts - franču zinātnieks. Uzskatīja, ka zināšanas dot prāts
• Deivids Hjūms - skotu zinātnieks. Apgalvoja, ka zināšanas dot sajūtas.
• Imanuels Kants - vācu domātājs. Prāts var darboties tikai tad, ja tajā no pirmssakumiem ir "rīki" (telpas un laika izjūta), kas palīdz "sakārtot" domas.
• Antuāns de Lavuazjē - franču zinātnieks. sāka veidot vielu sarakstu, skaidroja vielu reakcijas un tā lika pamatus ķīmijai.
• Izaks Ņūtons - angļu zinātnieks. atklāja kustības likumus. Pamati fizikai.
• Karls Linnejs - zviedru zinātnieks. Līdzīgās dzīvo būtņu sugas apvienoja ģintīs un tā izveidoja dzīvnieku un augu klasifikācijas sistēmu. Sākums bioloģijai.
• Denī Didro - priekšgalā franču domātājiem. Izveidoja dažādu zināšanu krājumu - encikloipēdiju.
• Jauna attieksme pret dievišķo - Apgaismības domātāji radīja mācības, kuras mudināja cilvēkus pašiem veidot savu dzīvi un nepaļauties uz spēkiem, kurus viņi nevar ietekmēt.
• Apgaismības laikmeta uzskati par dievišķo - panteisms, deisms, ateisms.