muz.lit.klasicisms

• Klasicisms


  Priekšzīmīgs, pirmklasīgs, tāds, kas der citiem par paraugu
• Klasicisma laikmeta raksturojums


  • J.S. Baha un G.F. Hendeļa daiļrade bija baroka stila augstākā un pēdējā virsotne
  • 18.gs. 2.pusē Eiropas mūzikā sāka valdīt klasicisma stils
• 18.gs. sauc par saprāta un apgaismības laikmetu
• Klasicisma stila mūzikas raksturojums

  • Raksturīgs optimisms, dzīvesprieks, demokrātiskums
  • Komponista mērķis bija radīt mūziku, kas būtu saprotama visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu kārtas, tautības un izglītības
  • Mūzikā ir skaidrība, vienkāršība, tradīcijas un likumi, normas
• Mūzikas instrumenti


  • Klavesīnu pamazām nomainīja klavieres
  • Baroka ansambļa vietā stājās klasiskais simfoniskais orķestris ar visām četrām mūzikas instrumentu grupām
  • Klavesīns klasiskajā orķestrī vairs nebija
• Klasicisma laikmetā mūziķi ieguva neatkarību no aristokrātu aizbildniecības. Komponisti tapa par brīviem māksliniekiem
• Mūziku varēja baudīt plaša auditorija, nevis tikai šaurs dižciltīgo loks, kā tas bija baroka laikmetā
• Klasicisma laikmeta augstākās virsontes komponisti

  • Jozefs Haidns
  • Volfgangs Amadejs Mocarts
  • Ludvigs van Bēthovens
• Vīnes klasiskās skolas pārstāvji

  • Visi trīs mūziķi bija savstarpēji pazīstami un daiļradē kopīgas iezīmes
  • Visu trīs komponistu darbi noderējuši par paraugu nākamo paaudžu komponistiem, dēļ kā arī viņi ieguva nosaukumu – Vīnes klasiķi
• Klasicisma mūzikas izteiksmes līdzekļi

  • Faktūra – homofona (barokā bija polifona), kas ir vieglāk uztverama, jo skaidri atšķirama melodija un pavadījuma balsis
  • Melodija – raksturīgas dziedošas, izteksmīgas melodijas, kurās saklausāmas tautasdziesmu, sadzīves deju un marša iezīmes
  • Ritms – raksturīgs aktīvs, spraigs ritms, kas sakņojas tautas deju, dziesmu un maršu žanros
  • Tēmu uzbūve – skaidra kvadrātiska astoņtaktu perioda forma, kas dalās motīvos, frāzēs un teikumos
  • Formas – rondo, variācijas, trijdaļu formas ar reprīzi, sonātes forma
• Klasicisma mūzikas žanri

  • Klasiskā simfonija (četras daļas)
  • Klasiskā sonāte (trīs daļas)
  • Stīgu kvartets
  • Koncerts
• Klasiskās simfonijas uzbūve

  1. I daļa – ātra, aktīva, sonātes formā, ietver sevī kontrastus un spraigu attīstību

  2. II daļa – lēna, nerati variācijas, sniedz atelpu, pauž pārdomas vai liriku

  3. III daļa – kustīga, dejiska (menuets u.c.)

  4. IV daļa – ātra, bieži līksmā svētku noskaņā, parasti rondo formā
• Klasiskās sonātes formas uzbūve

  1. Ekspozīcija – izklāsta tēmu. Tā ietver 4 posmus: galvenā partija, saistījuma partija, blakus partija, noslēguma partija

  2. Izstrādājums – ekspozīcijas tēmas attīstība, parādot tēmu dažādos reģistros, tonalitātēs, tembros

  3. Reprīze – veidojas pamatā no ekspozīcijas