Ķīmija "disociācijas"

• Šķīdumiem piemīt jonu vadītspēja
• Metāliem piemīt elektronu vadītspēja
• Elektrolīti ir vielas, kas kausējumos un ūdens šķīdumā vada elektrisko strāvu.
• Neelektrolīti ir vielas, kas kausējumos vai ūdens šķīdumos elektrisko strāvu nevada.
• Pie elektrolītiem pieder skābes, sārmi un šķīstošie sāļi
• neelektrolīti ir, piemēram, destilēts ūdens, spirti, cukurs, eļļas.
• Procesu, kurā elektrolīti ūdens šķīdumā sadalās pretēji lādētos jonos, sauc par elektrolītisko disociāciju.
• Pievadot līdzstrāvu, sākas jonu orientēta kustība
• Šķīdumā joni kustas haotiski
• Ogles vai arī cita materiāla stienīšus, ko ievieto elektrolītu šķīdumā un pievieno strāvas avotam, sauc par elektrodiem.
• Elektrodu, kas pievienots strāvas avota pozitīvajam polam, sauc par anodu
• Elektrodu, kas pievienots strāvas avota negatīvajam polam, sauc par katodu
• Pozitīvi lādētos jonus sauc par katjoniem
• Negatīvi lādētos jonus sauc par anjoniem
• Skābes ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumā disociē par pozitīvi lādētiem ūdeņraža joniem un negatīvi lādētiem skābes atlikuma joniem 
• Bāzes ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumā disociē par negatīvi lādētiem hidroksīdjoniem un pozitīvi lādētiem metālu joniem 
• Sāļi ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumos disociē par pozitīvi lādētiem metāla joniem un negatīvi lādētiem skābes atlikuma joniem
• Attiecību starp vielas daudzumu, kas disociējis jonos, un kopējo izšķīdušā elektrolīta daudzumu sauc par elektrolīta disociācijas pakāpi.
• Ja vidē ūdeņraža jonu un hidroksīdjonu koncentrācija ir vienāda, tad šādu vidi sauc par neitrālu.
• indikatorus ir organiskas vielas, kas maina savu krāsu atkarībā no šķīduma pH vērtības.
• Sāļu mijiedarbību ar ūdeni sauc par hidrolīzi.
• Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula kura zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus sauc par jonu