Iedalās dažādos laikmetosjeb periodos (īsākos vai garākos laika posmos)
Septiņi būtiskākie Eiropas mūzikas attīstības laikmeti
Viduslaiki
Renesanse
Baroka laikmets
Klasicisms
Romantisms
Modernisms
Postmodernisms
Katram laikmetam
Raksturīgas vairākas pazīmes, kas skaidri jūtamas visā šī perioda mākslā
Viduslaiki
No 5. līdz 13.gadsimtam
Kristīgā baznīca
Valdošā iestāde Eiropā tolaik
Profesionālās mūzikas saturs viduslaikos
Stāsta galvenokārt par reliģiju jeb ticību (Dieva cildinājums, lūgšanas, vēstījumi par Jēzu Kristu u.c.)
Folklora
Arī pastāv līdzās profesionālajai mūzikai, to radījuši amatieri
Viduslaiku mūzika
Vokāla (dziedāšana bez mūzikas instrumentu lietojuma)
Vienbalsīga (arī tad, ja dzied vairāki vai daudzi cilvēki, viņu balsis veido unisonu)
Melodijām ir šaurs diapazons (kvinta, seksta)
Skaņkārtas
Mūsdienās zināmās skaņkārtas - mažors un minors vēl nav izveidojušās, tiek lietotas dažādas no seno grieķu mūzikas aizgūtas skaņkārtas, kuras parasti sauc par senajām skaņkārtām
Vairums viduslaiku mūzikas ir anonīma (nav zināmi vai nav saglabājušies tās autoru vārdi)
Renesanse
No 14. līdz 16.gadsimtam
Renesanse
Atdzimšana, Eiropas mākslā atjaunojas principi, kas bija cieņā antīkajās kultūrās - Senajā Grieķijā un Senajā Romā
Laicīgā mūzika
Uzplaukst līdzās baznīcas mūzikai, nozīme sabiedrības dzīvē samazinās
Renesanses mūzika
Vokāla, daudzbalsīga dziedāšana - ansamblī vai korī parasti 4–5–6 balsis, krāšņākajos darbos mēdz būt pat līdz 40 balsīm
Bieži sastopama polifonā faktūra, t.i., tāda daudzbalsība, kurā visas balsis ir līdzvērtīgas, tātad katra balss ir patstāvīga
Laika gaitā mūzika mainās
Melodiju diapazons paplašinās, ritmi kļūst dzīvīgāki, temps - ātrāks, no senajām skaņkārtām pamazām jau sāk veidoties mažors un minors
Mesa
Izplatītākais baznīcas mūzikas žanrs Renesansē - dziedātu lūgšanu virkne latīņu valodā
Madrigāls
Iecienītākais laicīgās mūzikas žanrs Renesansē - daudzbalsīga dziesma dzimtajā valodā
Par Eiropas galveno kultūras zemi izvirzās Itālija, kuras sasniegumus mūzikā sāk atdarināt citās Eiropas zemēs
Izcilākie Renesanses laikmeta komponisti
Žoskēns de Prē
Palestrina
Orlando di Laso
Baroka laikmets
17.gs. un 18.gs.pirmā puse (t.i., apmēram 1600–1750)
Baroks
Nozīmē dīvainas formas dārgakmens, jo mākslā sāk cienīt neparasto, savdabīgo
Baroka māksla un mūzika
Liels krāšņums, pārsteidzoša greznība, dažkārt pat ārišķība un pārspīlējumi, parasti jūtas valda pār prātu
Opera
Rodas kā skatuves mūzikas žanrs, kas cieši apvieno vairākus mākslas veidus
Instrumentālās mūzikas uzplaukums baroka laikmetā
Rodas jauni mūzikas žanri, kas paredzēti tieši instrumentiem: sonāte, svīta, koncerts u.c.
Izplatītākie baroka instrumenti
Vijole
Klavesīns
Ērģeles
Izveidojas pirmie orķestri, kas sastāv galvenokārt no stīgu instrumentiem</b>
Mūzikas izteiksmes līdzekļu izmaiņas baroka laikmetā
Par divām galvenajām skaņkārtām kļūst mažors un minors
Par svarīgu pazīmi kļūst mūzikas forma (skaņdarba struktūra, posmu skaits, to secība)
Joprojām bieži sastopama ir polifonā faktūra
Joprojām vadošā Eiropas kultūras zeme ir Itālija, savukārt Francijā baroka ietvaros izveidojās rokoko jeb galantais stils (īpaši klavesīnmūzikā), kas izceļas ar rotājumu pārbagātību
Izcilākie baroka laikmeta komponisti
Alesandro Skarlati
Antonio Vivaldi
Johans Sebastians Bāhs
Izveidojas pirmie orķestri, kas sastāv galvenokārt no stīgu instrumentiem
Mūzikas izteiksmes līdzekļu izmaiņas baroka laikmetā
Par divām galvenajām skaņkārtām kļūst maţors un minors
Par svarīgu pazīmi kļūst mūzikas forma (skaņdarba struktūra, posmu skaits, to secība)
Joprojām bieţi sastopama ir polifonā faktūra
Joprojām vadošā Eiropas kultūras zeme ir Itālija
Francijā baroka ietvaros izveidojās rokoko jeb galantais stils (īpaši klavesīnmūzikā), kas izceļas ar rotājumu pārbagātību
Kontrasti: baroka greznība (augšā)
Klasicisma skaidrība (apakšā) – arhitektūrā un tērpos
Izcilākie baroka laikmeta komponisti
Alesandro Skarlati
Antonio Vivaldi
Henrijs Pērsels
Fransuā Kuperēns
Johans Sebastians Bahs
Georgs Frīdrihs Hendelis
Klasicisms
18.gs.otrā puse (t.i., apmēram 1750–1800)
Klasicismā mākslā, arī mūzikā, kļūst svarīga
Skaidrība
Sakārtotība
Lietišķība
Pārskatāmība
Simetrija
Klasicisma mūzika
Nav programmatiska – komponisti nedod skaņdarbiem tēlainus virsrakstus