Vācu valoda

• die spitzen


  asinātājs
• Mūzikas vēsture


  Iedalās dažādos laikmetosjeb periodos (īsākos vai garākos laika posmos)
• Septiņi būtiskākie Eiropas mūzikas attīstības laikmeti

  • Viduslaiki
  • Renesanse
  • Baroka laikmets
  • Klasicisms
  • Romantisms
  • Modernisms
  • Postmodernisms
• Katram laikmetam


  • Raksturīgas vairākas pazīmes, kas skaidri jūtamas visā šī perioda mākslā
• Viduslaiki


  No 5. līdz 13.gadsimtam
• Kristīgā baznīca


  Valdošā iestāde Eiropā tolaik (piem., Rietumeiropā - Katoļu baznīca, ko vada Romas pāvests)
• Profesionālā mūzika


  Satur galvenokārt par reliģiju jeb ticību (Dieva cildinājums, lūgšanas, vēstījumi par Jēzu Kristu u.c.)
• Folklora


  Radīta amatieru, atspoguļo galvenokārt zemnieku dzīvesveidu un priekšstatu par pasauli
• Viduslaiku mūzikas pazīmes


  • Vokāla (dziedāšana bez mūzikas instrumentu lietojuma)
  • Vienbalsīga (arī tad, ja dzied vairāki vai daudzi cilvēki, viņu balsis veido unisonu)
  • Šaurs diapazons (kvinta, seksta)
• Skaņkārtas


  Tolaik vēl nav izveidojušās mūsdienās zināmās skaņkārtas - mažors un minors, tiek lietotas dažādas no senajiem grieķiem aizgūtas skaņkārtas
• Vairums viduslaiku mūzikas ir anonīma (nav zināmi vai nav saglabājušies tās autoru vārdi)
• Renesanse


  No 14. līdz 16.gadsimtam, nozīmē atdzimšana, Eiropas mākslā atjaunojas principi, kas bija cieņā antīkajās kultūrās - Senajā Grieķijā un Senajā Romā
• Laicīgā mūzika


  Tāda, kas nav saistīta ar reliģiju
• Renesanses mūzikas pazīmes


  • Vokāla (ar instrumentu pavadījumu)
  • Daudzbalsīga dziedāšana - ansamblī vai korī parasti 4–5–6 balsis, krāšņākajos darbos pat līdz 40 balsīm
  • Polifonā faktūra - tāda daudzbalsība, kurā visas balsis ir līdzvērtīgas, tātad katra balss ir patstāvīga
  • Melodiju diapazons paplašinās, ritmi kļūst dzīvīgāki, temps - ātrāks
  • Sāk veidoties mažors un minors
  • Izplatītākais baznīcas mūzikas žanrs - mesa
  • Iecienītākais laicīgās mūzikas žanrs - madrigāls
• Par Eiropas galveno kultūras zemi izvirzās Itālija, kuras sasniegumus mūzikā sāk atdarināt citās Eiropas zemēs
• Izcilākie Renesanses laikmeta komponisti


  • Žoskēns de Prē
  • Palestrina
  • Orlando di Laso
• Baroka laikmets


  17.gs. un 18.gs.pirmā puse (t.i., apmēram 1600–1750), vārds baroks nozīmē dīvainas formas dārgakmens, mākslā sāk cienīt neparasto, savdabīgo
• Baroka mākslā


  • Liels krāšņums, pārsteidzoša greznība, dažkārt pat ārišķība un pārspīlējumi, parasti jūtas valda pār prātu
• Divi būtiskākie baroka laikmeta jaunumi

  • Rodas skatuves mūzikas žanrs opera
  • Liels instrumentālās mūzikas uzplaukums, rodas jauni mūzikas žanri - sonāte, svīta, koncerts
• Izplatītākie baroka instrumenti


  • Vijole
  • Klavesīns
  • Ērģeles
• Izveidojas pirmie orķestri, kas sastāv galvenokārt no stīgu instrumentiem</b>
• Mūzikas izteiksmes līdzekļu izmaiņas baroka laikmetā


  • Par divām galvenajām skaņkārtām kļūst mažors un minors
  • Par svarīgu pazīmi kļūst mūzikas forma (skaņdarba struktūra, posmu skaits, to secība)
  • Joprojām bieži sastopama polifonā faktūra
• Joprojām vadošā Eiropas kultūras zeme ir Itālija, savukārt Francijā baroka ietvaros izveidojās rokoko jeb galantais stils (īpaši klavesīnmūzikā), kas izceļas ar rotājumu pārbagātību
• Izcilākie baroka laikmeta komponisti

  • Alesandro Skarlati
  • Antona Vivaldi
  • Johans Sebastians Bāhs
  • Georgs Frīdrihs Hendels
• Izveidojas pirmie orķestri, kas sastāv galvenokārt no stīgu instrumentiem
• Mūzikas izteiksmes līdzekļu izmaiņas baroka laikmetā

  • Par divām galvenajām skaņkārtām kļūst maţors un minors
  • Par svarīgu pazīmi kļūst mūzikas forma (skaņdarba struktūra, posmu skaits, to secība)
• Joprojām bieţi sastopama ir polifonā faktūra
• Kontrasti: baroka greznība (augšā)

  Klasicisma skaidrība (apakšā) – arhitektūrā un tērpos
• Izcilākie baroka laikmeta komponisti

  • Alesandro Skarlati
  • Antonio Vivaldi
  • Henrijs Pērsels
  • Fransuā Kuperēns
  • Johans Sebastians Bahs
  • Georgs Frīdrihs Hendelis
• Klasicisms – 18.gs.otrā puse (t.i., apmēram 1750–1800)
• Klasicisma mākslā, arī mūzikā

  • Skaidrība, sakārtotība, lietišķība, pārskatāmība, pat simetrija
  • Prāts valda pār jūtām
  • Mūzika vēsta par daudzu cilvēku kopīgiem mērķiem, par visas sabiedrības līdzīgām domām (nevis par vienu cilvēku)
  • Tipizācija – daudzi mākslasdarbi tiek veidoti pēc viena parauga, līdzīgi cits citam
• Klasicisma mūzika nav programmatiska – komponisti nedod skaņdarbiem tēlainus virsrakstus
• Kopumā māksla ir gaiša jeb optimistiska, tā uzsver ticību gaišam mērķim jeb ideālam
• Stingri noteikumi, kā veidot klasicisma mūziku

  • Katrā mūzikas ţanrā (sonāte, simfonija u.c.) ir noteikts daļu skaits un tempu secība
  • Ir precīzi zināms orķestra sastāvs (stīginstrumentu un pūšaminstrumentu veids un skaits)
  • Akordu secības pārsvarā balstās uz I, IV un V pakāpi (tonika, subdominante un dominante)
  • Daţādu operu siţetos atkārtojas līdzīgas situācijas
• Melodija


  Kļūst par svarīgāko klasicisma mūzikas izteiksmes līdzekli, tā veido tematismu, pēc kā var pazīt skaņdarbu
• Samazinās polifonās faktūras nozīme, daudz bieţāk sastopama homofonā faktūra, t.i., tāda daudzbalsība, kurā viena balss ir vadošā, bet pārējās – pavadošas
• Mūzikas jomā par vadošo Eiropas zemi kļūst Austrija, tās galvaspilsētā Vīnē strādā izcilākie klasicisma komponisti, saukti par Vīnes klasiķiem
• Izcilākie klasicisma komponisti


  • Kristofs Vilibalds Gluks
  • Jozefs Haidns
  • Volfgangs Amadejs Mocarts
  • Ludvigs van Bēthovens
• Klasicisma ietekme uz turpmāko mākslas, arī mūzikas, vēsturi ir spēcīgāka nekā citu laikmetu ietekme un ir jūtama pat līdz mūsdienām
• Romantisms – 19.gs. (t.i., apmēram 1800–1900)