Kari 16.-18.gs Latvijā

• Livonijas iekšpolitisko stāvokli 16. gs. ietekmēja

  • Reformācija
  • Kaimiņvalstu nostiprināšanās
• Polija un Lietuva 16. gs. jau pārvaldīja plašas Austrumeiropas teritorijas un aktīvu iekarošanas politiku īstenoja arī Krievijas cars Ivans IV Bargais
• Ivana IV Bargā karaspēks iebruka Livonijā

  1558
• Livonijas karaspēks dažu gadu laikā tika sakauts
• Livonijas ordenis lēma par tā likvidāciju un laicīgas valsts izveidi

  1560
• Pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers bija spiests meklēt aizstāvību pie Polijas karaļa un Lietuvas lielkunigaiša Sigismunda II Augusta
• Viļņā tika noslēgts Pakļaušanās līgums

  1561
• Pakļaušanās līgums


  Ketlers kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Polijas un Lietuvas pakļautībā, bet Livonijas Austrumu daļā tika izveidota Pārdaugavas hercogiste Polijas sastāvā
• Rīga līdz 1581. gadam saglabāja brīvpilsētas statusu
• Pēc kara Kurzemes un Zemgales hercogistē pakāpeniski tika veidota pārvaldes struktūra un saglabāta luterānisma ietekme
• Pārdaugavas hercogistes iekšpolitikā plašāku ietekmi ieguva Polijas-Lietuvas muižniecība un tika īstenoti pasākumi katoļu baznīcas ietekmes nostiprināšanai, kas izraisīja rīdzinieku pretestību Kalendāra nemieros
• Polijas-Zviedrijas karš izcēlās


  1600
• Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam izdevās ieņemt Rīgu


  1621
• 17. gadsimtā Vidzeme kļuva par Zviedrijas provinci, savukārt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latgales novads (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) saglabāja iepriekšējo statusu Polijas-Lietuvas pakļautībā
• 18. gadsimts Baltijas jūras piekrastē sākās ar kārtējo liela mēroga militāro konfliktu – Ziemeļu karu
• Pēc Polijas-Lietuvas un Krievijas iebrukuma sākās karadarbība Zviedrijas pārvaldītajā Igaunijā un Vidzemē

  1700
• Ziemeļu kara postījumi un mēra epidēmija bija pamats drūmiem aprakstiem par stāvokli Vidzemē un Rīgā 18. gs. sākumā
• Nīštates miera līgums noteica, ka Vidzeme un Rīga nonāca Krievijas varā

  1721
• Latgale (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) pēc kara palika Polijas-Lietuvas sastāvā un tika pievienota Krievijai 1772. gadā
• Kurzemes un Zemgales hercogiste 18. gs. politiski nonāca aizvien ciešākā Krievijas ietekmes sfērā līdz 1795. gadā tika pievienota Krievijai
• Dzimtbūšana


  Zemnieka un muižas attiecības, kurās visa vara un tiesības pār zemnieku bija muižnieka rokās
• Livonijas karš risinās no 1558.-1583. gadam
• Livonijas valsts bojāeja notiek 1561. gadā
• Livonijas kara cēlonis: Krievijas valdnieks Ivans IX Bargais nolemj pakļaut Livoniju un iegūt ostas pie Baltijas jūras.
• Pletenbergs mēģina nosargāt Livoniju no pirmā iebrukuma 1600. gadā
• Livonijas kara pirmais posms ir 1558.-1561. gads, otrais ir 1561.-1583. gads
• Livonijas stāvoklis pirms kara ir nelabvēlīgs, sākas Hanzas savienības noriets, ticības brīvība.
• Kara pirmajā posms: 1558.-1559. gads - postoši iebrukumi Livonijā no Krievijas, 1560. gads - pie Lugažiem krievu karaspēks sagrauj Livonijas armiju, 1561. gads - pēdējais Livonijas ordeņmeistars Gothards Ketlers padodas Polijas-Lietuvas karalim, 1561. gadā viņš paraksta miera līgumu ar Krieviju.
• Livonija bija atkarīga no Vācijas, tomēr tā karā nepalīdz, jo tajā attīstās reformācija.
• Polija-Lietuva izveidojas īsi pirms kara, palīdz Livonijai karā, bet beigās paņem lielu daļu zemes sev.
• Otrais Livonijas kara posms: cīņa par varu Livonijas zemēs, Ivans IX Bargais ieceļ Hercogu Magnusu par Livonijas karali, tomēr vēlāk baidās, ka Magnuss paliek par stipru un iebrūk, sagūsta viņu. Pa to laiku Krievijā iebrūk Polija-Lietuva un Zviedrija un sakauj Krieviju. Krievija noslēdz mieru ar viņiem.
• Livonijas kara sekas: Livonijas valsts teritorija sadalās starp valstīm, Zviedrija iegūst Ziemeļigauniju, Dānija - daļu Sāmsalas bīskapijas un Kurzemes bīskapiju, Polija-Lietuva dabonu pārējās daļas, kuras sadala Kurzemes/Zemgales un Pārdaugavas hercogistēs.
• Kurzeme/Zemgale pēc Livonijas kara ir politiski un ekonomiski neatkarīga
• • Pēc Livonijas kara, spēcīgākā valsts 16.gs. - Polija-Lietuva, 17.gs.- Zviedrija, rodas Zviedru Vidzeme jeb Pārdaugavas hercogiste, 18.gs.- Krievija, kurā iegūst visas Livonijas bijušās teritorijas.
• Poļu-Zviedu karš notiek no 1600.-1629. gadam.
• Poļu-Zviedu kara cēlonis: karš starp Polijas-Lietuvas valsti un Zviedrijas karalisti, darbība notiek mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

  Zviedri bija luterāņi, Poļi bija katoļi.

  Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds III Vāsa bija Polijas-Lietuvas dinastijas dēls(māte) un Zviedrijas karaļa dēls.

  Zviedri nevēlējās, lai viņš valda Zviedrijā, tādēļ ieceļ par viņa vietnieku hercogu Kārli, kurš vēlāk kļūst par karali Kārli IX.
• Poļu-Zviedu karš sākas, kad Sigismunds III nolemj pievienot Zviedrijai piederošo Ziemeļigauniju Polijai-Lietuvai (1600.g.)
• Poļu-Zviedu kara gaita: Gan Polija-Lietuva, gan Zviedrija grib ostas pie Baltijas jūras, 1. posmā Hercogs kārlis iebrūk Vidzemē, taču tiek sakauts. Lielākā kauja ir 1605.g. pie Salaspils, kur poļu karavadonis Jans Karols Hodkevičs sakauj zviedrus. 2. posmā uzbrukumus 1621.g. atsāk Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs, kurš ieņem Rīgu un sakauj Poļus.
• Poļu-Zviedu kara sekas: 1629.g. noslēdz Altmarkas pamieru, Zviedrija iegūst Vidzemi un Dienvidigauniju, sākas Zviedru laiki 1629.-1721.g. Vidzemē, bet Inflantija jeb Latgale paliek Polijas-Lietuvas sastāvā.
• Zviedru Vidzemes laiki tiek dēvēti par "zelta laikiem"