1903.g nogalē žurnālā “Proletāriets”Šveicē publicēja ievad ierakstu kurā pamatoja prasību “Pārvaldību nost! Krieviju nost!”, aizstāvot ideju par Krievijas impērijas sadalīšanu nacionālās valstīs. M. Valters pirmais, kas publiski izteica domu par neatkarīgas Latvijas valsts izveidi.
1905.g Latvijas nākotne tika pārspriesta plašākā mērogā- preses izdevumos, tautskolotāju kongresā un Latvijas pagastu kongresā.
Pēc 1905.g revolūcijas sakāves politiskā nacionālisma ideju, sāka gūt atbalstu to reiz ietekmīgajā Latvijas sociāldemokrātija (LSD).
Fēlikss Cielēns1915.g izstrādāja Latvijas politiskās autonomija, projektu. Projektu izskanēja prasība apvienot visus latviešu apdzīvotās zemes un izveidot vietējo parlamentu ar likumdošana tiesībām.
Pauda Šveicē1915.g lūdzot dibināt strēlnieku bataljonus bija uzsvērtu prasību pēc Latvijas autonomijas.
1916.gZiemassvētku kaujas un latviešu patriotismu pierādījums.
1917.g pēc Februārarevolūcijas, kad Krievijā tika gāzta pārvaldība, Krievijas impērijas tautām radās iespēja aktīvāk iesaistītiespolitiskajā dzīvē.
1917.g veidojās pagaidu zemes padomes. Martā izveidojās Vidzemes pagaidu padomes, pusotru mēnesi vēlāk Kurzemes zemes sapulce un Latgales Pagaidu zemes padome- Rēzeknē.
Pēc Februāra revolūcijas tika daudzināts sauklis “Brīva Latvija, brīvā Krievijā”, jo cerēja ka Krievija veidosies par demokrātisku valsti.
1917.g pavasarī Latvijas politiskas autonomijas jautājumu pārrunāja visās latviešu bēgļu organizācijas un iztirzāja preses izdevumos.
1917.g jūlijā un augustā tika sludināta neatkarīgas Latvijas ideja. Atbalstītāju skaits pieauga, kad 1917.g augusta beigās Vācijas armija ieņēma Rīgu.
1917.g 24.-25. oktobrī Krievijā notika lielinieku apsvērums un tika nodibināta lielinieku diktatūra. Latviešu pilsoniskās aprindas un inteliģences saprata, ka laiks pašiem uzsākt savas valsts veidošanu.
1917.g svarīga loma neatkarīgas Latvijas izvedēj bija divām izveidotām organizācijām- latviešu pagaidu nacionālajai padomei(LPNP) un Demokrātiskajam birojam(DB)(16.novembris)(Valkā). Sanāca pagaidu zemes padomju, politisko partiju, un citu sabiedrisko organizācijas pārstāvju un nodibināja LPNP. Līderi ZigfrīdsAnnaMeierovics un V. Zāmuels un prasa neatkarību.
LPNP veidoja latviešu sabiedrisko organizāciju un politiskupartiju pārstāvji.
Tās 1. sesija 1917.gnovembrī vāciešu neokupētajā Vācu deklarēja, ka Latvijas-Kurzeme, Vidzeme un Latgale ir neatdalāma valsts vienība.
Deklarāciju “Visiem latviešiem!” tekstu uzrakstīja KārlisSkalbe. Prasa neatkarību, līderis KārlisUlmanis.
1917.g16.-18. decembrī Valmierā notika Latvijas strēlnieku, kareivju, un bezzemnieku, deputātu padomju 2. kongress, kurš pasludināja Latvijā padomju varu.
Savā 2. sesija Petrogrādā1918.g30.janvārī LPNP pieņēma paziņojumu par neatkarīgas valsts izveidi.
1918.g vasarā, kā pirmo LPNP pilnvaroto pārstāvi uz ārzemēm nosūtīja ZigfrīduMeierovicu.
1918.g11. novembrī Lielbritānijas ārlietu ministrs Arturs Džeims Belfūrs oficiālā vēstulē paziņoja, ka Lielbritānijas valdība atzīst LPNP kā neatkarīgu struktūru, kurai ir tiesības pārstāvētLatvijas valsti.